Nav pieļaujama intensīva koku ciršana aizsargjoslās

© Pasaules Dabas Fonds

2015.gadā ir veikta likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 249/Lp12) sagatavošana, kurā plānots atļaut intensīvāku koku ciršanu krastmalas mežaudzēs, kurās valdošā suga ir baltalksnis. Pasaules Dabas Fonds izprot aktualizēto problēmu, taču piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, vēlās norādīt, ka aizsargjosla ir teritorija, kurai piemīt sabiedriskā labuma statuss un meža apsaimniekošanā jānodrošina aizsargjoslas funkcionalitāte.

Datums: okt 14, 2015

2015.gadā ir veikta likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 249/Lp12) sagatavošana, kurā plānots atļaut intensīvāku koku ciršanu krastmalas mežaudzēs, kurās valdošā suga ir baltalksnis. Pasaules Dabas Fonds izprot aktualizēto problēmu, taču piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, vēlās norādīt, ka aizsargjosla ir teritorija, kurai piemīt sabiedriskā labuma statuss un meža apsaimniekošanā jānodrošina aizsargjoslas funkcionalitāte. Situācijas dabā ir ļoti atšķirīgas, taču aizsargjoslās bez retiem izņēmumiem, t.sk. baltalkšņa audzēs, nav pieļaujama intensīva koku ciršana izmantojot plašas kailcirtes un atsedzot krastu daudzu desmitu vai simtu metru vienlaidu posmā.

Ūdensobjektu aizsargjosla nodrošina ūdens kvalitāti, jo aizsargjoslā augoši koki un krūmi veic filtra jeb virszemes noteces ūdeņu attīrīšanu, tādējādi samazinot piesārņojuma līmeni ūdenī. Saskares joslā starp ūdeni un sauszemi veidojas mainīga mitruma režīms, kas nosaka mozaīkveida augu un dzīvnieku valsts attīstību.

Gan ūdenstece, gan krastmalas mežs kalpo kā pārvietošanās koridors augiem un dzīvniekiem. Ūdenstilpēm piemīt īpatnība vienot dažādās dabas sistēmas, ko izmanto sugas, kas apdzīvo lielu ūdensteces teritoriju.

Ūdensobjektu krastos dabas procesu, reljefa, mikroklimata īpatnību ietekmē sastopami bioloģiski augstvērtīgi biotopi. Upju, strautu un ezeru malās ir noturīgs mitruma režīms, noēnojums, liels mirušās koksnes īpatsvars un kokaudzes ilglaicība, kas nodrošina specifisku dzīves telpu augu un dzīvnieku sugām.

Pasaules Dabas Fonda ieteikumi lēmumu pieņēmējiem krastmalu apsaimniekošanas jautājumos:

- Krastmalu apsaimniekošanas uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu meža vidi - dažādu vecuma koku un krūmu stāvojumu, sugu mistrojumu, atvērumus – saulainu un noēnotu vietu mijai krastā un ūdenstilpē, noteiktu daudzumu kritalu un sausokņu. Šādu dabisku meža veidolu nevar izveidot ar plašas kailcirtes palīdzību, jo kailcirtes rezultātā mikrovide tiek izjaukta un veidosies viena vecuma kokaudze ar nosacīti vienu attīstības virzienu un vienmērīgu koku izvietojumu.

- Svarīgi ir nodrošināt krastmalas zonas platumu, kas variētos atkarībā no topogrāfijas, meža stāvokļa un meža mitruma pakāpes. Īpaši svarīgi ir aizsargāt mitro augsni, kas tieši savienojas ar ūdensteci. Šeit parasti sastopams ir liels lapu koku piejaukums.

- Baltalkšņa audzēs visbiežāk meža īpašniekam jādomā par pakāpenisku sugu nomaiņu.

- Ja upes josla iepriekšējo saimniecisko aktivitāšu rezultātā ir nocirsta kailcirtē, tad, izcirtumu atjaunojot, nav pieļaujama egles stādīšana upes tiešā tuvumā. Josla veidojama, t.sk. kopšanas cirte, ar lapu koku, krūmu iespējami lielāku piemistrojumu. Nākotnē daļu no šiem lapu kokiem varēs saimnieciski izmantot, vienlaicīgi veicinot dažādvecuma lapu koku klātbūtni šajā joslā.

- Mežizstrādes darbus veicot jāizvairās no transportlīdzekļa braukšanas radītiem bojājumiem krasta zonā un ūdenstecē.

- Nākotnē jādomā par individuālu vadlīniju izstrādi konkrētas ūdenstilpes un konkrēta īpašuma krastmalas meža apsaimniekošanā.

- Šādās sabiedriskā labuma teritorijās apsaimniekošanas plānošanai, audzes dažādošanai noteikti būtu nākotnē izmantojami ES atbalsta maksājumi.

Atbalsts nodibinājuma „Pasaules Dabas Fonds” darbībai vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā