Ogļu dedzinātājas valstis kaitē kaimiņvalstu iedzīvotāju veselībai

Ogļu radītais vides piesārņojums sniedzas tālu pāri valstu robežām, un pilnīga atteikšanās no ogļu dedzināšanas enerģijas ieguvē ES dotu milzīgu labumu visiem kontinenta iedzīvotājiem. Tā savā jaunajā ziņojumā, kas publicēts šodien, secina Vides un veselības alianse (Health and Environment Alliance), Climate Action Network (CAN) Eiropā, Pasaules dabas fonda Eiropas Politikas birojs un bezpeļņas organizācija Sandbag.

Datums: jūl 5, 2016

Ziņojums “Eiropas melnais mākonis: Kā ogļu dedzinātājas valstis nodara kaitējumu kaimiņvalstu iedzīvotāju veselībai” ir līdz šim pirmais pētījums par ogļu elektrostaciju pārrobežu ietekmi uz veselību. Tas analizē, kādu ietekmi uz veselību atstāj gaisa piesārņojums no visām ar ogļu dedzināšanu darbināmām elektroenerģijas stacijām ES, par kurām ir pieejama informācija (257 no 280). Tas atklāj, ka 2013.gadā to radītās emisijas izraisīja 22 900 priekšlaicīgu nāves gadījumu, desmitiem tūkstošu veselības traucējumu, sākot ar sirds slimībām beidzot ar bronhītiem, un medicīnas izdevumus līdz pat 62.3 miljardiem.

Pirmo reizi ziņojums analizē, kā kaitīgie putekļi, ko rada ogļu elektrostacijas, pārvietojas pāri robežām un kādu ietekmi atstāj.

Piecas ES valstis, kuru ogļu elektrostacijas rada vislielāko kaitējumu, ir Polija (izraisa 4690 priekšlaicīgu nāves gadījumu ārpus valsts robežām), Vācija (2490), Rumānija (1660), Bulgārija (1390) un Apvienotā Karaliste (1350).

Piecas ES valstis, kuras visvairāk ietekmē kaimiņvalstu akmeņogļu piesārņojums, papildus piesārņojumam no savām ogļu elektrostacijām, ir: Vācija (kopumā 3630 priekšlaicīgu nāves gadījumu), Itālija (1610), Francija (1380), Grieķija (1050) un Ungārija (700).

Ziņojums pierāda, ka katras ogļu elektrostacijas slēgšana būtiski uzlabo veselības stāvokli ne tikai attiecīgajā reģionā, bet arī pāri robežām dzīvojošajiem: Apvienotajā Karalistē plānotā atteikšanās no akmeņoglēm līdz 2015. gadam varētu glābt līdz pat 2870 dzīvības ik gadu – vairāk nekā 1300 no tām kontinentālajā Eiropā. Ja Vācija nolemtu atteikties no akmeņoglēm, tā varētu ik gadu novērst vairāk nekā 1860 priekšlaicīgus nāves gadījumus savā valstī un gandrīz 2500 ārpus valsts robežām.

“Ziņojumā uzsvērta augstā veselības cena, ko maksājam par akmeņogļu enerģijas ražošanu. Un tas apgāž arī mītu, ka ogles ir lēts enerģijas avots. Protams, ka viena valsts nevar novērst enerģijas ražošanas rezultātā radušos gaisa piesārņojumu. Mēs ceram, ka ES un tās dalībvalstis ņems vērā šos pierādījumus un cīnīsies par tīrāka gaisa nodrošināšanu,” saka Anne Štaufere (Anne Stauffer), Vides un veselības alianses (Health and Environment Alliance (HEAL)) direktora vietniece.

“Ziņojumā pierādīts, ka pilnīga attiekšanās no akmeņoglēm patiešām ir kopīgs Eiropas projekts, kas apvieno mūs visus, un līdz ar to tam jābūt vienam no ES kopīgajiem mērķiem”, piebilst Imke Lībeke (Imke Lübbeke), Pasaules dabas fonda Eiropas politikas biroja Klimata un enerģijas nodaļas vadītāja. “Posts, ko klimatam un visu eiropiešu veselībai nodara akmeņogles, nozīmē, ka visu ES valstu interesēs ir kopīgi strādāt, lai atteiktos no akmeņoglēm pēc iespējas ātrāk.”

“Ziņojumā norādīts, ka katra akmeņogļu elektrostacijas slēgšana nāks par labu gan cilvēku veselībai, gan klimatam, un ieguvumi sniegsies pāri valstu robežām,” secina Vendels Trio (Wendel Trio) Climate Action Network Eiropā direktors. “Pēc Parīzes vienošanās par klimatu uz ES līderiem gulstas vēl lielāka atbildība, lai apvienotu spēkus visu ogļu elektrostaciju slēgšanai un ātri pārietu uz 100% atjaunojamo enerģiju.”

Mediķi atbalsta ziņojumu par “Melno mākoni”

“Gaisa piesārņojums ir cēlonis miljoniem nāves gadījumu visā pasaulē. Augstā gaisa temperatūra klimata izmaiņu rezultātā problēmu vēl vairāk saasinās. Labā ziņa ir tā, ka fosilā kurināmā, tai skaitā kaitīgās ogļu emisijas, samazināšana dod unikālu iespēju uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt klimata izmaiņas, tādejādi pasargājot cilvēku veselību no lielākā šī gadsimta veselības apdraudējuma,” saka Dr. Roberto Bertolīni (Dr Roberto Bertollini), Pasaules Veselības Organizācijas pārstāvis Eiropas Savienībā.

“Akmeņogļu enerģijas ražošanas radītie zaudējumi veselībai ir lielāki nekā no jebkura cita enerģijas ieguves avota. Siltumnīcu radīto gāzu samazināšanas izmaksas jau gandrīz ir atmaksājušas, jo ir mazāki medicīnas izdevumi,” apgalvo Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas (London School of Hygiene and Tropical Medicine (LSHTM)) profesors Pols Vilkinsons (Paul Wilkinson).

“Šis ziņojums sniedz dziļāku ieskatu par to, kādu kaitējumu mūsu veselībai nodara enerģijas ražošana ar akmeņoglēm. Tas mums parāda, kāpēc tas ir svarīgi ikvienam. Kaitīgās emisijas no katras atsevišķās rūpnīcas var būtiski ietekmēt veselību un palielināt medicīnas izdevumus. Pilnīga atteikšanās no akmeņoglēm kā enerģijas avota ir absolūti nepieciešama,” apgalvo Dr. Mihals Kržižanovskis (Dr Michal Krzyzanowski), bijušais Pasaules Veselības Organizācijas gaisa kvalitātes eksperts un pašreizējais Londonas Karaliskās (King’ s) koledžas Vides izpētes grupas viesprofesors.

“Mediji pēdējā laikā pievērš sabiedrības uzmanību automašīnu izplūdes gāzēm, taču tikpat kaitīgas ir ogļu elektrostaciju emisijas. “Melnā mākoņa” ziņojums parāda, ka ogļu elektrostacijas ir ievērojams gaisa piesārņojuma izraisītājs. Turklāt ziņojumā pirmo reizi precīzi izmērīta kaitīgā ietekme uz veselību un medicīnas izdevumi, kam par cēloni ir ogļu elektrostaciju radītās pārrobežu emisijas. Tas ir būtisks arguments akmeņogļu izslēgšanai no enerģijas ieguves,” saka Dr. Joahims Heinrihs (Dr Joachim Heinrich), LMU, Minhenes Universitātes slimnīca, Aroda, sociālās un vides medicīnas institūts un ambulatorā klīnika (and Outpatient Clinic for Occupational, Social and Environmental Medicine, University Hospital Munich).

Šeit var noskatīties video par to, kā piesārņojums pārvietojas pāri robežām: https://drive.google.com/file/d/0B61Z9fHPRFJgRlpLbWZMRmQxUHM/view?pref=2&pli=1

Pilnais ziņojums: http://d2ouvy59p0dg6k.cloudfront.net/downloads/dark_cloud_report.pdf


Informāciju latviski sagatavoja:

Ilva Priedniece

Sabiedrisko attiecību vadītāja

Pasaules Dabas Fonds

E-pasts: ipriedniece@pdf.lv

Tālr.: 67505646, 67505640, 29460318

Papildu informācija:

Sarah Azau, WWF European Policy Office, sazau@wwf.eu, +32 2743 88 06 / +32 473 57 31 37

Ania Drazkiewicz, CAN Europe, ania@caneurope.org, + 32 494 52 57 38

Julia Huscher, HEAL, Email: julia@env-health.org, +49 176 30 76 51 77