Penicilīns un kailcirtes nav vienīgās zāles

Piejūras meži jau izsenis ir bijusi saudzēta teritorija. Arī Padomju laikos. Tāpēc šeit izveidojušās mežu teritorijas ar augstu bioloģisko un rekreācijas nozīmi. Kopš 2005. gada šajos mežos jau ir atļautas kailcirtes, izņemot teritorijas, kur vairāk nekā 80 % koku ir priedes.

Datums: aug 23, 2017

Pecilīns un kailcirtes nav vienīgās zāles

Piejūras meži jau izsenis ir bijusi saudzēta teritorija. Arī Padomju laikos. Tāpēc šeit izveidojušās mežu teritorijas ar augstu bioloģisko un rekreācijas nozīmi. Kopš 2005. gada šajos mežos jau ir atļautas kailcirtes, izņemot teritorijas, kur vairāk nekā 80 % koku ir priedes.

Šī brīža diskusiju, kas polarizējusi sabiedrību, ir iniciējis Latvijas mežu nozares rosinājums atļaut kailcirtes arī piejūras priežu mežos, kur līdz šim bija iespējama vien izlases cirte. Šis īpašais regulējums attiecas uz mežiem, kas atrodas teritorijā no 301. metra  līdz piektajam kilometriem no krasta līnijas. Zemkopības ministrijas vēl nesen virzītie grozījumi paredzēja, ka kailcirtes piejūras priežu mežos varētu tikt atļautas līdz 2 hektāriem lielās platībās.

Taču ir skaidrs, ka šajos nozari interesējošajos 5 kilometros  arī meži ir dažādi, tostarp meži ar ļoti augstu bioloģisko un rekreācijas vērtību. Lūk, jau pirmā šo noteikumu problēma – uz pilnīgi visu piejūras mežu teritoriju attiecināt vienādus noteikumus. Tas ir tāpat kā visus slimnīcas pacientus ārstēt vienādi, izsniedzot penicilīnu un 3 Ibumetina tabletes.

Pasaules Dabas Fonds (PDF) piedāvā modeli, kas varētu būt mēģinājums atrast vidusceļu starp vides un ekonomiskajām interesēm. Mūsu ieskatā klasiskas kailcirtes piejūras mežos nav pieļaujamas un risinājums būtu jāmeklē līdzšinējā regulējumā, ļaujot veidot lielākus atvērumus, lai jaunās priedes apspīdētu vairāk saules gaismas.

Zemkopības ministrijas ierēdņi, aizstāvot pozīciju par kailcirtēm piejūras mežos, grozījumu nepieciešamību pamato ar vajadzību saglabāt priedi -  mežs esot jācērt, lai jaunajām priedēm pēc tam būtu gana daudz saules. Priedēm tik tiešām ir vajadzīga saule, taču tā ir redzama arī ārpus vidi degradējošajiem kailciršu kvadrātiem.

PDF piedāvājums ir jebkādas izmaiņas mežistrādē piejūras priežu mežos atlikt uz pieciem gadiem un šajā laika posmā izpētīt, kāda tad ir šo mežu bioloģiskā vērtība. Šobrīd notiek biotopu kartēšana jeb dabas skaitīšana. Ja valsts, kas pārvalda mums visiem piederošo īpašumu – valsts mežus, ir gādīgs un tālredzīgs saimnieks, kāpēc nesagaidīt rezultātus? Tāpat būtu veicama arī rekreatīvo vērtību apzināšana. Valstij nav apkopotas informācijas, bet paļauties uz mežu nozares “veselo saprātu”, ka konkrētajā vietā un laikā viss tiks rūpīgi izvērtēts un izmērīts, būtu naivi.

Diskusija par piejūras mežiem arī uzrāda kādu būtisku problēmu. Proti, mežu nozarei Latvijā nav citu pieeju kā vien kailcirtes. Taču mežistrāde piedāvā visdažādākās pieejas, kā saimniekot gudri. Nav tikai divas izvēles – liela vai maza kailcirte. PDF regulāri rīko praktiskus seminārus savās mežu demonstrāciju teritorijās, kur uzskatāmi var redzēt – ir iespējama ekonomiski pamatota un vienlaikus ilgspējīga mežu apsaimniekošana.

Šobrīd PDF māc bažas, ka vajadzību mainīt kārtību pamato ne tikai rūpes par priedi, bet arī kāre pēc koksnes resursiem un lielākas peļņas. Ja tik tiešām Zemkopības ministrija rūpējas par jaunu mežu augšanu, tad taču gluži atbilstīgi būtu visu pirms veikt izpēti. Ir laiks arī Latvijā ieviest mūsdienīgas un pamatotas mežsaimniecības pieejas. Ja mežu nozares pārstāvjiem tik tiešām rūp 100 gadu tāla nākotne, kad šīs vēl neiestādītās priedes būs izaugušas, tad 5 gadi nopietnai izpētei un mežu kartēšanai nekādu ļaunumu nenodarīs.

PDF pozīcija