Talkas un citas aktivitātes dabā var būtiski uzlabot cilvēku garīgo veselību

Nesen publiskotais Eseksas Universitātes pētījums liecina, ka,  piedaloties dažādos projektos dabā, brīvprātīgie ievērojami uzlabo savu garīgo veselību. Līdz ar to, ārsti virknē gadījumu varētu pacientam “izrakstīt” dabas terapiju, mazinot slogu uz valsts budžetu. Pētījumā piedalījās brīvprātīgie, kas Lielbritānijā piedalījās dažādos vides organizācijas Wildlife Trust projektos – kā pārgājienos dabā, tā arī dabas saglabāšanas talkās.

Datums: okt 17, 2017

Nesen publiskotais Eseksas Universitātes pētījums liecina, ka,  piedaloties dažādos projektos dabā, brīvprātīgie ievērojami uzlabo savu garīgo veselību. Līdz ar to, ārsti virknē gadījumu varētu pacientam “izrakstīt” dabas terapiju, mazinot slogu uz valsts budžetu. Pētījumā piedalījās brīvprātīgie, kas Lielbritānijā piedalījās dažādos vides organizācijas Wildlife Trust projektos – kā pārgājienos dabā, tā arī dabas saglabāšanas talkās. Tika atklāts, ka pusei no dalībniekiem, kas, uzsākot pētījumu, slikti vērtēja savu garīgās veselības stāvokli, tas uzlabojās pēc 12 nedēļām. Savukārt, divām trešdaļām dalībnieku pēc sešām nedēļām uzlabojās pašsajūta.

Dažiem brīvprātīgajiem, kas cieta no garīgās veselības problēmām, ārsti jau bija ieteikuši sazināties ar  Wildlife Trusts. Aktivitātes dabā var būtiski mainīti cilvēku dzīvi.

“Pierādījumi ir skaidri un pārliecinoši – brīvprātīgo darbs brīvā dabā ar Wildlife Trusts darbinieku atbalstu redzami ietekmē cilvēku veselību,” tā The Gurdian saka organizācijas Wildlife Trust pārstāvis Dominiks Higinss “Tas uzlabo cilvēku pašsajūtu, padara tos laimīgākus un stiprina saikni ar citiem cilvēkiem. Veselības ministrijai jāieklausās – mūsu atklājumi var palīdzēt mazināt slogu uz valsts budžetu, jo tie atklāj jaunu veidu, kā rūpēties par cilvēkiem, kas pilnībā nepaļaujas tikai uz zālēm un tradicionālajām procedūrām.”

Maiks Rodžersons no Eseksas Universitātes, kas koordinēja šo pētījumu, saka: “Laikā, kad vairs nevar saskaitīt vietēja un valsts līmeņa veselības krīzes, šādi brīvprātīgo pasākumi var nodrošināt ļoti nepieciešamo palīglīdzekli cilvēkiem, rajoniem un visai Apvienotajai Karalistei.”

Ir pamats uzskatīt, ka saskarsme ar dabu uzlabo gan fizisko, gan garīgo veselību, un 2011. gadā Lielbritānijas valdības veikts vides novērtējums liecina, ka veselības un labklājības ieguvumi no zaļām zonām ir 30 miljardi mārciņu gadā. Tomēr šos ieguvumus reti ņem vērā lēmumu pieņēmēji un pēdējo desmitgažu laikā daudz zaļo zonu ir zaudētas apbūves rezultātā. Februārī parlamenta deputātu komiteja brīdināja, ka Lielbritānijas parki ir tuvu iznīkšanai mazā finansējuma dēļ.

“Ir veikti plaši pētījumi par “betona džungļu” slikto ietekmi uz veselību, tāpēc nebūtu jābrīnās par to, ka daba uzlabo garīgo veselību,” saka profesors Džons Midltons, Lielbritānijas Sabiedrības veselības fakultātes [sabiedrības veselības aizsardzības speciālistu standarta institūcija Lielbritānijā] prezidents. “Tas ir ļoti nozīmīgi, ka šis pētījums ir parādījis dažus pozitīvos efektus. Autoritātēm ir jāizskata šādi projekti, jo tas ir lētāk kā zāles un sociālā aprūpe; turklāt vides uzlabošana sniedz ilgstošu labumu kopienai.”

Eseksas Universitātes pārstāvis Rodžersons atzina, ka neliels skaits ārstu gan Eiropā, gan ASV pacientiem iesaka atrašanos dabā kā terapiju garīgās veselības problēmām, bet šādu praksi vajadzētu popularizēt: “Šai idejai jābūt lēmumu pieņēmēju redzeslokā – tas ir vienīgais trūkstošais posms,” atzīst Rodžersons.

Savukārt Wildlife Trust pārstāvis Higinss saka, ka piekļuve zaļajām zonām ar bagātīgu floru un faunu ir svarīga.

Viņš akcentē, ka “Cilvēkiem, kas atbild par veselību, pilsētplānošanu, transportu, parkiem un atpūtas pasākumiem, jāsadarbojas, lai daba būtu pieejamāka sabiedrībai.”

Pētījumā piedalījās 139 brīvprātīgie, kas ņēma dalību dažādos Wildlife Trusts projektos Glosteršīrā, Eivonā, Notingemšīrā, Tīsvelijā un Lankašīrā. “Uzlabojumi bija visiem, tas ir svarīgākais, kas jāsaka,” atzina Rodžersons. “Arī cilvēki, kuriem sākumā bija viszemākais veselības vērtējums, piedzīvoja lielus uzlabojumus.”

Tulkojums no raksta portālā The Guardian