Baltijas jūras reģiona agrovides pasākumu potenciāls netiek pietiekami izmantots

Šī gada 27.-28. martā Jūrmalā notiek Pasaules Dabas fonda (PDF) organizēta konference, kuras laikā tiek prezentēti Baltijas Ekoreģiona programmas pētījuma rezultāti. Pētījums atklāj - agrovides pasākumi Baltijas jūras reģionā jau šobrīd uzrāda pozitīvus rezultātus, taču daudz vairāk varēs sasniegt, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm, skaidrāk definējot mērķus, kā arī uzlabojot izpildes kontroli un novērtēšanu.

 

Datums: mar 27, 2012

Šī gada 27.-28. martā Jūrmalā notiek Pasaules Dabas fonda (PDF) organizēta konference, kuras laikā tiek prezentēti Baltijas Ekoreģiona programmas pētījuma rezultāti. Pētījums atklāj - agrovides pasākumi Baltijas jūras reģionā jau šobrīd uzrāda pozitīvus rezultātus, taču daudz vairāk varēs sasniegt, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm, skaidrāk definējot mērķus, kā arī uzlabojot izpildes kontroli un novērtēšanu.

PDF pētījums ietver astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kas atrodas Baltijas jūras reģionā, lauksaimniecības attīstības plānus. Pētījums norāda, ka šīs valstis reti izmanto skaidri definētu agrovides pasākumu plānu, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

Tāpat atklājies, ka nav vienotības Baltijas reģiona valstu sadarbībā tādos jautājumos kā ūdens kvalitāte, barības vielu noteces un eitrofikācija, kas izraisa aļģu ziedēšanu un ir viens no akūtākajiem draudiem Baltijas jūrai. Viens no galvenajiem secinājumiem šajā pētījumā – lai arī valstu aktivitāte Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanā uzrāda pozitīvus rezultātus, tā varētu būt krietni efektīvāka.

Pētījums norāda, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un ES Revīzijas palātas vērtējums parāda līdzīgus rezultātus.

“Valstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru, ir kopējas intereses to glābt. Tām būtu vairāk jāsadarbojas, apvienojot resursus un nospraužot vienotus mērķus, kā arī jābūt pārredzamām nevalstiskām organizācijām un sabiedrībai kopumā,” saka Lenart Gladh, WWF speciālists.

Baltijas jūras dalībvalstu un ES agrovides pasākumiem laika posmā no 2007-2013 kopumā piešķirti aptuveni 8 miljardi eiro. Šie pasākumi ietver simtiem vides aktivitāšu shēmu, kas ir unikālas katrā valstī, kurā tās tiek pielietotas.

“Agrovides pasākumu sistēma ir labirints, biezoknis, kas ietver neskaitāmus apakšpasākumus,” saka Lenart Gladh: “Nav iespējams iegūt pārskatu par to, kas tiek darīts un kādi ir padarītā rezultāti.”

PDF Baltijas Ekoreģiona programmas mērķis ir aktīva Baltijas jūras atveseļošana un uzturēšana. Programmas ietvaros PDF strādā kopā ar vides aizsardzības organizācijām katrā no deviņām Baltijas jūras piekrastes valstīm.

_____________________
Vairāk informācijas:
Lennart Gladh, WWF Baltijas speciālists
Tālr. nr. + 210 46 702 367

 

 

Aktivitāte notiek projekta: „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” laikā. Informācija par projektu. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.