Akcija “Zemes stunda” noslēdzas ar jaunu rekordu

Vakar visā pasaulē plkst. 20:30 pēc vietējā laika tika svinēta akcija “Zemes stunda”, kas ir simbolisks žests no indivīdiem, uzņēmumiem, pašvaldībām un valdībām domāt par vides problēmu risinājumiem un ilgtspējību arī nākotnē. Zemes stunda notika 147 pasaules valstīs vairāk nekā 6200 pilsētās, kas ir jauns akcijas dalībnieku rekords – līdz ar to Zemes stunda uzskatāma par lielāko globālo akciju vēsturē, kas vieno cilvēkus vienai idejai neatkarīgi no rases, tautas, kultūras, ticības un vecuma.

Datums: apr 1, 2012

Līdzās nozīmīgākajiem pasaules objektiem (Eifeļa tornis Parīzē, Jēzus statuja Riodežaneiro, Bekingemas pils un Big-Bens Londonā, Sidnejas Operas nams, Niagāras un Viktorijas ūdenskritumi u.c.), izdzisa arī ievērojami objekti Latvijā – Rīgas dome, Saeimas nams, Melngalvju nams, Brīvības piemineklis, Dzelzceļa tilts, Televīzijas tornis, Dailes teātris, Jelgavas pils un dievnamu apgaismojums, Krustpils pils, tilts pār Ventu Kuldīgā un daudzi citi.

Kopumā Latvijā Zemes stundā piedalījās 38 pašvaldības, kas savās teritorijās izdzēsa nozīmīgāko objektu ārējos apgaismojumus un daudzviet rīkoja kopīgus Zemes stundas pasākumus visiem pašvaldības iedzīvotājiem. Akciju atbalstīja un tajā iesaistījās LR Saeima, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un citas valsts amatpersonas.

Šogad Zemes stundā Latvijā īpaši aktīvi iesaistījās arī uzņēmumi, kas ne vien izslēdza biroju ēku apgaismojumu un aicināja akciju atbalstīt arī savus darbiniekiem un sadarbības partnerus, bet arī realizēja dažādas citas aktivitātes. Piemēram, SEB bankā līdz ar Zemes stundu noslēdzās zaļais mēnesis. Swedbank organizēja izglītojošas lekcijas par vides jautājumiem, kā arī Zemes stundas laikā izslēdza pilnīgi visas bankas centrālās ēkas „Saules akmens” gaismas. Arī Nordea banka aktualizē zaļas dzīvošanas principus darbinieku vidū un ievieš ikdienā. Tāpat Zemes stundā piedalīties un domāt par resursu taupīšanu ikdienā aicināja  banka Citadele, izslēdzot centrālās ēkas apgaismojumu līdz pat rīta gaismai, kā arī UniCredit banka. Zemes stundā piedalījās arī Samsung Electronics Baltics, AAS BTA, DTZ Baltic, Zaļā josta, Aldaris, Double Coffee, citylight.net, City Fitness sporta klubi, Cēsu alus, viesnīca Radisson Blu Daugava un citi uzņēmumi.

Par Zemes stundas norisēm Rīgā pirmo reizi tiks uzņemta arī dokumentāla īsfilma. Tapat sadarbībā ar portālu doremi.lv, gaidot Zemes stundu, tika izveidota virtuāla Zemes stundas dziesmu izlase par dabas, tumsas un Zemes tematiku.

Īpašs Zemes stundas pasākums kopā ar Pasaules Dabas Fonda Pandu, muzikāliem priekšnesumiem un vides spēlēm notika Teātra Bārā, kur bija iespēja no svecēm veidot kopīgu Zemes stundas simbolu 60+.

Šogad ar digitālo mediju starpniecību Zemes stunda mudināja apņemties veikt kādu videi draudzīgu darbību, ko praktizēt ikdienā. Vienkāršais derību līgums „Es izdarīšu – ja Tu izdarīsi” starp divām pusēm aicina mainīt savu ikdienu, pieņemot izaicinājumus. Piemēram, vairāk pārvietoties, ejot kājām vai braucot ar divriteni, izvēlēties energoefektīvākus risinājumus, šķirot atkritumus vai samazinot papīra patēriņu – tās ir tikai dažas no iespējām. Latvijas jauniešu apņemšanos var redzēt un savu vēl var pievienot Pasaules Dabas Fonda lapā portālā draugiem.lv.

Pasaules Dabas Fonds pateicas visiem Zemes stundas atbalstītājiem un dalībniekiem, aicina īstenot Zemes stundas apņemšanās ikdienā, kas ir galvenais Zemes stundas mērķis. Zemes stunda ir vairāk nekā stunda – tā ir mūsu ikviena ikdienas rīcība vides ilgtspējas veicināšanai. Nākamā gada laikā turpināsies darbs pie Zemes stundas plusa īstenošanas – tiks pieņemti jauni izaicinājumi un apņemšanās videi draudzīgam dzīvesveidam ikdienā!

Liels paldies Zemes stundas draugiem un atbalstītājiem: TV3, 3+, TV6, radio stacijai StarFM, portālam draugiem.lv, laikrakstam „Diena” un ziņu portālam diena.lv, reklāmas aģentūrai Leo Burnett Riga un pilna servisa kopētavai Copy Pro.

 

Aktivitāte notiek projekta: „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” laikā. Informācija par projektu. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.