Tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem

Lai pārrunātu iespējas padarīt taisnīgākas un videi draudzīgākas Eiropas Kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas, WWF, Pasaules Dabas Fonda pārstāvji un Eiropas lauksaimnieki aprīļa beigās Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem.

 

Datums: mai 26, 2012

Lai pārrunātu iespējas padarīt taisnīgākas un videi draudzīgākas Eiropas Kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas, WWF, Pasaules Dabas Fonda pārstāvji un Eiropas lauksaimnieki aprīļa beigās Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem.

No Latvijas uz Briseli devās Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītājs Ingus Purgalis un SIA „Ulbroka” direktors un konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2011” finālists Aivars Kokts.

Šobrīd, kad tiek veidota jaunā Eiropas Kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika, Eiropas valstīm ir laba iespēja labot tās kļūdas, kas pieļautas iepriekšējā periodā. Lai politikas būtu kvalitatīvas arī pārrunu procesam ir jābūt atvērtam, ņemot vērā dažādu iesaistīto grupu viedokļus. Jāsaprot arī tas, ka ikviens Eiropas iedzīvotājs netieši ir iesaistīts šo politiku veidošanā, jo tieši mūsu katra nodokļu nauda ir tā, ko lauksaimnieki un zivsaimnieki saņem subsīdijās, ” norāda Ingus Purgalis.

Lai iepazīstinātu ar savu redzējumu Pasaules Dabas Fonds Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kas pārstāv Latviju – A.Rubiku, kurš darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā,  T.Ždanoku, K.Šadurski, darbojas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā,  un S.Kalnietes, kas ir aizstājēja Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, padomnieku Pēteri Viņķeli . EP pārstāvji no Latvijas atzinīgi novērtēja PDF iniciatīvu veidot Kopējo lauksaimniecības politiku videi draudzīgāku, tomēr atzīstot, ka dažādu politisko spēku spiediens pret šādu iniciatīvu ir liels. Jāpiemin, ka patreizējā Kopējā lauksaimniecības politikā videi draudzīgu principu nav pietiekami. Kā vienu no uzskatāmākajiem pierādījumiem var minēt Baltijas jūras slikto ekoloģisko stāvokli, kas lielā mērā ir sekas arī neatbilstoši piešķirtām subsīdijām.

Kopumā Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka vēl joprojām diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku un Kopējo zivsaimniecības politiku nav pietiekami izvērstas sabiedrībā. Tā, piemēram, lauksaimniecība nav tikai šaura nozares diskusija un interese, bet arī sabiedrības dienaskārtības jautājums, jo liela daļa finansējuma nozarei nāk tieši no sabiedrības. „Mēs vēlamies, lai lauksaimniecība būtu ne tikai kvalitatīvas pārtikas ražotājs, bet – kā nozare – ar atbildību izturētos pret apkārtējo vidi. Subsīdijām jābūt orientētām uz kvalitatīvas pārtikas ieguvi, uz pārtikas pietiekamības nodrošināšanu šodien un nākotnē, bet būtiski ir arī tas, lai netiktu degradēta vide, tai skaitā ainaviskās vērtības,” skaidro Purgalis.

Briselē WWF pārstāvji piedalījās arī debatēs par Kopējo zivsaimniecības politiku, kā arī apmeklēja izstādi „Fish Expo”.

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.