Atskaņas pēc Rio+20 konferences

"Ilgtspējīga attīstība šobrīd ir kā, tēlaini izsakoties, augs, kuram beidzot ir izaugušas saknes. Tas augs neatkarīgi no vājās politiskās gribas konferences laikā," savās pārdomās par RIO+20 dalās WWF ģenerāldirektors Džims Līps.

Datums: jūn 25, 2012

2012. gada jūnijā, 20 gadus pēc ANO Vides un attīstības konferences “Zemes samits”, turpat Riodežaneiro notika konference Rio+20.

Rio+20 sarunās piedalījās arī WWF pārstāvji. Ar saviem secinājumiem par konferenci dalās WWF ģenerāldirektors Džims Līps (Jim Leap): „Konference bija par dzīvi un par nākotnes paaudzēm; par mežiem, okeāniem, upēm un ezeriem, no kuriem mēs visi esam atkarīgi, nodrošinot sevi ar pārtiku, ūdeni un enerģiju. Rio+20 bija mēģinājums veidot tādu nākotni, kas spēj mūs nodrošināt. Diemžēl pasaules līderi, kuri jūnija beigās bija pulcējušies Riodežaneiro, to piemirsa. Pārāk maz valstu bija gatavas rīcībai, turklāt Brazīlijas prezidents Dilma Rousefs (Dilma Rousseff) izvēlējās vadīt sarunu procesu bez nopietna satura. Rezultātā vienīgais konferences sasniegums ir zemē nomesta iespēja un vārga vienošanās. Tas nav ceļš uz pasaules ilgtspējīgu attīstību.

Tajā pašā laikā nav mazinājusies vēlme risināt problēmas. Labā ziņa ir tā, ka ilgtspējīga attīstība šobrīd ir kā, tēlaini izsakoties, augs, kuram beidzot ir izaugušas saknes. Tas augs neatkarīgi no vājās politiskās gribas konferences laikā. Mēs redzējām, kā līderi uzņemas atbildību Riodežaneiro, taču diemžēl tas nenotika oficiālo sarunu laikā. Tāpat, ikdienā strādājot, mēs redzam daudz iedvesmojošu piemēru sabiedrībā, uzņēmumu un valdību līmenī, kas veido pamatu vides aizsardzībai un nabadzības samazināšanai, tādējādi liekot mums visiem attīstīties ilgtspējīgāk.

Lai panāktu pārmaiņas, mums vajadzīga rīcība dažādos līmeņos – rīkoties var ikviens cilvēks, pašvaldība, valsts, mazs vai liels uzņēmums, sabiedriskā organizācija vai kustība. Mēs kopā varam uzņemties to atbildību, ko valstu līderi nespēja izdarīt Riodežaneiro. Mums jācenšas vēl vairāk un jācer, ka ar laiku šo centienu dēļ izdosies atvērt politisko telpu līdzīgam daudzpusējam procesam kā tas šogad bija Rio+20, kas beidzot sniegtu rezultātus.”

 

Ko WWF gribēja sasniegt Rio+20 un par ko mēs cīnīsimies arī turpmāk:

Ilgtspējīgas attīstības mērķi - kas papildina ANO Tūkstošgades attīstības mērķus. Tiem jābūt vērstiem uz tādām tematiskajām jomām kā pārtika, ūdens, enerģija un okeāni;  tāpat jāizstrādā mērķu finansēšanas un rezultātu izmērīšanas process.

Dabas bagātības novērtēšana – pasaulei vēl joprojām nav indikatora, lai novērtētu vides un dabas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas līdzās jau eksistējošajiem ekonomiskajiem (IKP) un sociālajiem (IHDI) radītājiem.

Subsīdiju reforma – nepieciešama caurspīdīga subsīdiju reforma, sniedzot ikgadējus pārskatus sabiedrībai, kas novestu pie visu videi nedraudzīgo subsīdiju pārtraukšanas līdz 2020. gadam. Prioritāri – subsīdijas fosilajiem kurināmajiem.

Okeānu pārvaldība – zināms progress tika panākts Rio+20 laikā, bet vēl joprojām ir nepieciešama labāka okeānu pārvaldība, t.sk. teritoriju, kas atrodas ārpus valstu teritoriālajiem ūdeņiem, ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība.

Spēcīgāka ANO Vides programma – Nepieciešams stiprināt ANO Vides programmu, piešķirot pilnvaras un finansējumu tai pienācīgi aizstāvēt pasaules dabas un vides intereses.

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.