Liela daļa Baltijas jūras ir mirusi

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – pie jūras gultnes plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Mirušās zonas galvenokārt radušās dēļ eitrofikācijas, kas rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu, kuras stimulē pārmērīgu augu augšanu.

Datums: jūl 3, 2012

Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora.

Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma – nitrātu un fosfātu – jūra tiek pārsātināta ar barības vielām. Redzamākā ietekme ir ikgadējā zilaļģu ziedēšana. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, tas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai.

Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne – zem aļģu virskārtas tiek nodarīts krietni lielāks kaitējums. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, tajā skaitā zivīm. Liela daļa - dažās sezonās līdz pat 70 000 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tos galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli. Zivis, jūras zīdītāji un citi dzīvi organismi nespēj vairoties un izdzīvot šajās Baltijas jūras vietās.

Skaties video!

 

Ko Tu vari darīt?

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.