Sākums > Izlases un kopšanas cirtes dažādos meža tipos >Izlases cirte
Mežs

Pastāv dabiskie vides traucējumi un cilvēka radītie traucējumi. Traucējuma rezultātā pakāpeniski iet bojā atsevišķi koki vai koku grupas. Raksturīgākie dabiskie vides traucējumi ir vējš, uguns, kukaiņi, ūdens līmeņa svārstības un koku bioloģiskais vecums. Cilvēka radītie traucējumi parasti ir liela mēroga un visbiežāk redzami kā kailcirtes, kuru platība var sasniegt vairākus hektārus, kā arī meliorācijas sistēmas.

Dabā visbiežāk redzami maza mēroga traucējumu rezultāti – parasti tie ir atvērumi audzes vainaga klājā, kuru lielums nepārsniedz 1000 kvadrātmetrus. Staigājot pa mežu, bieži vien redzam vietas, kur pirms vairākiem gadiem bijusi vējgāze, izveidojies atvērums audzes vainagu klājā un šobrīd varbūt var redzēt mazas eglītes vai lapu kokus. Lai arī maza mēroga traucējuma rezultātā izveidojas brīvs laukums, to nevar saukt par kailcirti, jo parasti atvērumā neieaug tai raksturīgā veģetācija, piemēram, niedru ciesa vai izcirtuma ugunspuķe. Bieži kokiem nokrīt lapas vai zari, taču šis process nebūtu klasificējams kā traucējums.

Lai gan retāk, tomēr dabā vērojami arī liela mēroga traucējumi, piemēram, spēcīgas vētras vai ugunsgrēki. Piemēram, 2005. gada janvāra vētra vai 2008. gada ugunsgrēks Aizkraukles rajonā, kurš aptvēra 80 hektārus meža zemju. Lai arī visbiežāk ugunsgrēkus izraisa cilvēks, tomēr mežs sausā laikā var aizdegties arī dabas faktoru ietekmē, piemēram, no pērkona.

Meža ekoloģijā ir izstrādāta mežu klasifikācija atkarībā no jūtības pret uguni.

A klase ietver mežus, kuros nevar notikt ugunsgrēks, piemēram, slapjie melnalkšņu vai platlapju meži.

S klase – tie ir meži, kuros ugunsgrēki notiek ļoti reti, piemēram, slapjie priežu meži.

I klase – meži, kuros ugunsgrēki notiek reti, piemēram, lapu koku meži.

O klase apzīmē mežus, kuros ugunsgrēki notiek bieži, piemēram, sausie priežu meži, tomēr pēc ugunsnelaimes lielākā daļa koku parasti izdzīvo, jo, laikam ejot, priedes pielāgojušās šim traucējumam ar biezās mizas un dziļo sakņu sistēmas palīdzību. Bojā iet zem priedēm augošās egles un nelielas priežu grupas, tādā veidā dodot iespēju ieaugt un attīstīties jaunajām priedītēm. Pēc ugunsgrēka degumā parādās raksturīgā veģetācija un kukaiņi.

Mežos, kuros ugunsgrēki nav vai ir reta parādība, parasti redzama citu dabisko traucējumu ietekme. Piemēram, slapjā priežu mežā – vējgāzes, sausā egļu mežā – mizgraužu bojāti koki, slapjā egļu mežā – vēja gāzti atsevišķi koki vai koku grupas, lapu koku mežā – vēja lauzti vai nokaltuši koki, platlapju mežā – nokaltuši stāvoši vai guloši koki, atsevišķi bioloģisko vecumu sasniegušie vai slimību bojātie koki, melnalkšņu mežā – ūdens līmeņa svārstību rezultātā nokaltušie koki.

Saimniekošana ar izlases cirti pamatā ir ietekmējusies no meža ekoloģijas pamatprincipiem. Cilvēks izlases veidā no meža paņem daļu no tā koksnes daudzuma, kas traucējumu rezultātā būtu gājis bojā. Rezultātā mežā neveidojas neatbilstoši, strauji un neraksturīgi pārveidojumi.