Sākums > Izlases un kopšanas cirtes dažādos meža tipos > Lapu koku mežs
Lapu koku mežs

Lapu koku mežs visbiežāk veidojas pēc liela mēroga traucējumiem, piemēram, vējgāzēm, ugunsgrēka vai kailcirtes, kā arī aizaugot lauksaimniecības platībām, kas atrodas sausiem egļu un platlapju mežiem piemērotās augtenēs. Visbiežāk sastopamās sugas ir bērzs, apse, baltalksnis un blīgzna, kā arī šo sugu mistrotas audzes. Minētie koki ir saulmīļi, līdz ar to starp tiem noris intensīva konkurence, kuras rezultātā izdzīvo tikai daļa. Atzīmējams, ka ilgākā laika periodā ātraudzīgās lapu koku sugas dabiski nomaina egle, osis, ozols un liepa.
Plānojot cirti, vispirms jānovērtē jauno kociņu apjoms un izvietojums. Ciršanai paredz tos lapu kokus, kas atrodas šo kociņu tuvumā un var kavēt to augšanu. Tāpat izvēlas resnākos un augšanas ziņā atpalikušos lapu kokus. Ja mežaudzē blīvās vienlaidus grupās sastopama egļu paauga, kas pārsniedz 1,5 metru augstumu, tad to pēc ciršanas darbiem var pavisam nedaudz paretināt, lai kociņi būtu apmēram 1 – 1,5 metru attālumā viens no otra. Viendabīgākajās audzes daļās var veidot atvērumus, kuru platība nepārsniedz 0,03 – 0,04 ha. Auglīgo augšanas apstākļu dēļ jāseko, vai nenotiek atvērumu aizzelšana, un nepieciešamības gadījumā jāveic kopšanas darbi.
Ciršanas intensitāte plānojama apmēram 15 – 20 % apmērā no kopējās audzes krājas, bet nākamais paņēmiens – pēc 5 – 10 gadiem.