Sākums > Izlases un kopšanas cirtes dažādos meža tipos > Platlapju mežs
Platlapju mežs

Platlapju meži Latvijas apstākļos parasti sastopami auglīgajās zemienēs, arī upju ielejās un krastos, gravās un pauguru nogāzēs - gāršas un slapjās gāršas augšanas apstākļu tipos. Mežā, kurā ir barības vielām bagāta augsne un stabils mikroklimats, parasti ir liela sugu dažādība. Kokaudzē sastopami ozoli, liepas, oši, gobas, vīksnas, kļavas, mazākā daudzumā – bērzi, egles, apses, melnalkšņi un baltalkšņi. Zem lielajiem kokiem veidojas ošu, ozolu, liepu, kļavu un egļu paauga. Pamežā bagātīgs krūmu stāvs, bet zemsedzē daudz lakstaugu. Raksturīgākais pārveidojošais dabas spēks ir vējš, bet nozīmīga ietekme ir arī dzīvniekiem, kā arī, atkarībā no vietas īpatnībām, plūdiem, paliem, salam, augsnes noskalošanai. Iedarbojoties šiem faktoriem, visbiežāk aiziet bojā neliels skaits izklaidus izvietotu koku. Atbrīvotajās vietās notiek dažādu koku sugu ieaugšana.
Pirms cirtes plānošanas jānosaka vēlamās nākotnes koku sugu sastāvs. No tām atkarīgs, cik lielus atvērumus nepieciešams sagatavot. Gaismas prasīgo sugu gadījumā tiem būtu jābūt vismaz 0,03 – 0,05 ha lieliem, oša un ozola gadījumā – nedaudz mazākiem. Vēlams neveikt atsevišķu koku ciršanu ārpus paredzētajiem atvērumiem, izņemot kokus, kuri ir novājināti. Ciršanas apjoms vienā reizē nedrīkst būt lielāks par 20 %, slapjo mežu gadījumā – par 10 – 12 %, koku ciršanu atkārtoti plānojot pēc 5 – 15 gadiem.