Sākums > Izlases un kopšanas cirtes dažādos meža tipos > Sauss egļu mežs
Sauss egļu mežs

Sausie egļu meži sastopami līdzenumos un paugurainēs ar auglīgām mālsmilts un smilšmāla augsnēm. Parasti tie veidojušies sekojošu augšanas apstākļu tipu vietās – auglīgs damaksnis, vēris, gārša. Meža veida nosaukums ir mānīgs, jo visbiežāk egles veido mistrojumu ar citām sugām, nereti līdzīgās attiecībās. Auglīgākās vietās tās ir apse, bērzs, osis, ozols, baltalksnis, smilšainākās vietās – bērzs. Raksturīga šo mežu iezīme ir ēnainums. Lielākoties tie ir mitrāki nekā sausie priežu meži, un, atšķirībā no sausiem priežu mežiem, dabiski ugunsgrēki slapjos egļu mežos notiek ārkārtīgi reti. Biežāk šos mežus ietekmē vējš, kura darbības rezultātā tiek izgāztas lielākas vai mazākas koku grupas. Atbrīvotajās vietās notiek gan gaismas prasīgo, gan ēncietīgo koku sugu ieaugšana. Lielā noēnojuma dēļ izdzīvo tikai neliels skaits bērzu un apšu, toties jaunā egļu paaudze attīstās ļoti labi. Ilgstošā periodā, notiekot pakāpeniskai neliela mēroga koku izkrišanai, sausos egļu mežos veidojas dažāda vecuma audzes.
Plānojot koku ciršanu, jānovērtē pašreizējais egļu paaugas grupu izvietojums. Ja kociņiem trūkst gaismas, ciršanu pirmajā paņēmienā veic to tuvumā. Raksturīgos gadījumos, kad mežaudze sastāv no izteikti atšķirīga resnuma eglēm, izvēlas daļu no resnākajiem, kā arī nomāktajiem kokiem. Mazāks koku skaits jāizvēlas vēja pusē. Tāpat jāizvairās veidot jaunus atvērumus, kuru platība ir lielāka par 0,03 ha. Ārpus plānotajiem atvērumiem ciršana nebūtu vēlama. Izņēmuma gadījumā ārpus atvērumiem pieļaujama to koku nociršana, kuri strauji zaudē saimniecisko vērtību vai ir izteikti novājināti.
Katrā ciršanas paņēmienā izcērt līdz aptuveni 15% no audzes kopējās krājas. Ciršanas atliekas ieklājamas uz paliekošo koku saknēm vietās, kur paredzēta meža tehnikas pārvietošanās.
Zālaugu, lazdu, pīlādžu un lapu koku dēļ auglīgos egļu mežos atvērumos bieži būs nepieciešama nelielas intensitātes dabiski ieaugušo eglīšu kopšana. Gadījumos, kad jauno kociņu augšana kavējas vai notiek ļoti nelielos apjomos, tā veicināma, augsni uzirdinot vai iestādot stādus.